Lai baseini neiebruktu
LAI BASEINI NEIEBRUKTU…
Žurnāls „Būvniecība” Nr. 10-2006
• 2004.gada februārī Maskavā iebruka „Transvaal park” jumts, bojā gāja 28 cilvēki.
• 2004.gada jūnijā Novosibirskā iebruka „Spartak” baseina jumts un siena. Upuru nebija.
• 2005.gada decembrī Čusovojas baseinā „Delfīns” iebruka jumts, bojā gāja 14 cilvēki.
• 2006.gada janvārī Bādreihenhalē Vācijā iebruka slidotavas jumts, bojā gāja 15 cilvēki.
Šo skumjo statistiku var turpināt, taču mūsu publikācijas mērķis ir nevis nobiedēt, bet noskaidrot, kāds ir iebrukumu iemesls un kas var tos novērst. Saskaņā ar ekspertu komisiju atzinumiem par katastrofu pirmcēloni Čusovojas baseinā, Basmannijas tirgū Maskavā un citos līdzīgos objektos kalpoja metāla konstrukciju korozija.
Virkne avāriju civilajos būvniecības objektos Krievijā un Eiropā, kuras notikušas īsā laika periodā, liek aizdomāties par metāla konstrukciju iebrukumu cēloņiem un novēršanas pasākumiem liela laiduma celtnēm, pie kurām pieder dažādas sabiedriskās ēkas, tostarp peldbaseini, akvaparki, slidotavas, tirdzniecības centri utt. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad šādu būvju celtniecības tempi pieaug ar katru gadu.
Pēdējā desmitgadē objektos, kuru apmeklē daudz cilvēku, tiek plaši pielietotas uz liekto tērauda profilu tehnoloģijas. Tas ir pamatots ar konstruktīvām, funkcionālām un estētiskām prasībām, turklāt, zems materiāla patēriņš samazina izmaksas. Vienlaikus, liela laiduma būvniecības celtnes no liektā profila prasa paaugstinātu uzmanību drošības ziņā visās stadijās: no projektēšanas un būvniecības līdz ekspluatācijai.
Ja nav tehnisku kļūdu projektēšanas un montāžas laikā, cits bīstams faktors ir konstrukciju korozija ekspluatācijas laikā. Ārpuse ir pakļauta klimata iedarbībai: temperatūru svārstībām, pastāvīgai virsmas samitrināšanai starpsezonu periodā temperatūras gradienta dēļ (iela/telpa ar apkuri), ar rūpniecības un transporta izplūdēm piesārņotās atmosfēras iedarbībai u.tml.
Ne mazāk agresīva ir arī iekšējo telpu atmosfēra. Piemēram, peldbaseinu apstākļos metāla paātrinātā korozija notiek:
• paaugstinātās gaisa temperatūras iedarbībā – lielākajā baseinu daļā ap + 28° С vai par 1° С virs ūdens temperatūras;
• paaugstinātā gaisa mitruma un konstrukciju samitrināšanas iedarbībā pastāvīgās ūdens iztvaicēšanas dēļ (vidēji līdz 20 kg/stundā no 100 m2 baseina spoguļa) un mitruma kondensācijas dēļ;
• lielā hlorīdu un hidrohlorīdu daudzuma esamības garaiņos iedarbībā, kurus izmanto dezinfekcijas līdzekļos.
Šo faktoru kombinācija padara atmosfēru baseinos par diezgan korozīvi aktīvu pret metāliem: vides agresīvās iedarbības pakāpe uz metāliskām konstrukcijām atbilstoši būvnormatīviem un noteikumiem (BNuN 2.03.11-85) tiek novērtēta kā vidēji agresīva. Atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 12944:2 - 1998 peldbaseinu atmosfēras korozijas agresivitātes kategorija tiek pieņemta kā С4, tātad, ar augstu korozijas risku.
Izplatītākais ilglaicīgās tērauda pretkorozijas aizsardzības līdzeklis ir cinka pārklājumi uz konstrukcijām no parastā oglekļa tērauda. Taču karstās cinkošanas tradicionālā tehnoloģija šodien nerod plašu pielietojumu elastīgiem būvniecības profiliem to lielo gabarītu un sarežģītās formas dēļ. Vēl viens karsti cinkoto pārklājumu pielietošanas ierobežojums pilsētas infrastruktūras ēku un celtņu metāla konstrukciju aizsardzībai ir to paātrināta sairšana atmosfērā ar augstu piesārņojuma pakāpi ar sēra dioksīdiem un hlorīdiem. Karsti cinkoto pārklājumu konstrukciju ekspluatācijas pieredze peldbaseinos liecina, ka uz tām jau pēc 5-10 gadiem var novērot koroziju.
Vienīgais efektīvais paņēmiens, kurš nodrošina tērauda ilglaicīgu aizsardzību, ir „aukstās cinkošanas” tehnoloģija. Savukārt atzīts līderis tās materiālu izstrādē un ražošanā ir kompānija VMP.
Tehnoloģija balstās uz laku un krāsu materiālu pielietojumu, kuri kā pigmentu satur speciālu augstas dispersijas cinka pulveri. Ar cinku piepildītus gruntējumus uzklāj uz konstrukciju ar parastām laku un krāsu metodēm. Pēc nožūšanas uz virsmas veidojas pārklājums ar augstu cinka saturu - virs 85% pēc masas. Tāpēc ar cinku piepildīts pārklājums veic tērauda katodaizsardzību līdzīgi cinka metāla pārklājumiem, un pie agresīvās vides iedarbības uz pārklājumu vai pie defekta parādīšanās uz tā tiek oksidēts cinks, novēršot tērauda koroziju un „sadziedējot” bojājumu. Šo aizsardzības mehānismu sauc arī par protektora mehānismu.
Ekspluatācijas procesā cinka korozijas nešķīstoši produkti, kuri uzkrājas pārklājuma mikroporās, kļūst par šķērsli pieejai pie tērauda, nodrošinot laku un krāsu materiāliem tipisko barjeras aizsardzības mehānismu.
Tādā veidā, ar cinku piepildītie pārklājumi apvieno tradicionālo cinka metālisko un laku un krāsu pārklājumu priekšrocības. Tas pamato to aizsardzības īpašību unikalitāti un neaizstājamību, izvēloties drošu aizsardzības pārklājumu metāla konstrukcijām. Jo agresīvāki ekspluatācijas apstākļi, jo vairāk iemeslu kā pretkorozijas aizsardzību izvēlēties ar cinku pildītus pārklājumus.
Pasaules pieredze liecina, ka metāla konstrukcijām sarežģītos korozijas apstākļos visefektīvākie ir ar cinku pildīti pārklājumi kopā ar izolējoša tipa laku un krāsu materiālu pārklājumiem. Pārklājuma slāņi kompleksajās sistēmās pilda divas galvenās funkcijas: aizsardzības (barjeras mehānisms novērš korozijas aktīvo vielu piekļuvi pie metāla) un dekoratīvo. Turklāt priekšroka tiek dota mūsdienīgiem materiāliem balstītiem uz ķīmiski izturīgiem polimēriem – epoksīdiem un poliuretāna.
Emaljas un ar cinku pildītā gruntējuma aizsardzības pārklājuma pamatā ir kombinētā shēma. Ar cinku pildīts gruntējums, pateicoties augstam cinka saturam, nodrošina protektora (katod-) aizsardzību. Savukārt pārklājuma emalja nodrošina virsmas izolāciju no korozijas vides (barjeras aizsardzība). Barjeras īpašību paaugstinājums tiek sasniegts ar zvīņainas formas pigmenta saturu.
Mūsdienu aizsardzības pārklājumus tērauda „aukstai” cinkošanai Eiropas tirgū piegādā Jekaterinburgas uzņēmums „Augstas dispersijas metāliskie pulveri” (VMP). Ražošana uzņēmumā balstās uz pašražotu cinka pulveri ar unikālām īpašībām. Uzņēmums īsteno pilnu ražošanas ciklu no materiālu izstrādes līdz ievešanai ražošanai. VMP zinātniskie darbinieki cieši sadarbojas ar Krievijas Federācijas Zinātņu akadēmijas Urālas nodaļu. Pretkorozijas materiālu izstrāde, tehnoloģija un ražošana ir sertificēta saskaņā ar ISO 9001:2000 (Aero Cert, Vācija). VMP materiālu augsto efektivitāti apstiprina gan daudzkārtējo izmēģinājumu rezultāti vadošajos pētījumu centros, gan praktiskā pieredze.
Pašlaik ar VMP materiāliem pārklāti jau vairāk kā 30 miljoni m2 virsmu. Tie ir izmantoti tādu lielo objektu aizsardzībai kā federālas nozīmes automašīnu un dzelzceļa tilti pāri Obai, Irtišai, Kamai, Volgai; Magņitogorskas metalurģijas kombināta cehu metāla konstrukcijas, „Uralelectromed”, Ļebedinska KBK; kompāniju „Lukoil”, JUKOS, „Rosņeftj”, „Transņeftj” naftas glabāšanas tvertnes; Mutnovskas HES; Kristus Glābēja katedrāles ikonostasa, Hantimansijskas stadiona metāla konstrukcijas, Soču pilsētas olimpiādes objekti un daudzas citas būves.
Uzņēmuma ražoto pretkorozijas materiālu sortiments ir daudzveidīgs. Tas ir vesels ar cinku piepildīto kompozīciju klāsts, kas atšķiras ar polimēra pamata tipu un cinka pulvera saturu (CINEP, CINOTAN, CVES, CINOL); aizsardzības – dekoratīvie sastāvi, kuri satur zvīņainas formas pigmentus ar paaugstinātām barjeras īpašībām: dzelzs vizlu, alumīnija pulveri (FERROTAN, IZOLEP, ALUMOTAN, ALPOL); dekoratīvas emaljas ar plašu krāsu gammu virs 1000 tonējumiem (POLITON).
Daudzu gadu garumā VMP aktīvi sadarbojas ar nozarēm, kurās iespējamās avārijas ir saistītas ar ievērojamiem ekonomiskiem un ekoloģiskiem zaudējumiem un cilvēkupuriem. Pārklājumi ir izgājuši nepieciešamo atestāciju un iekļauti tiltu būvniecības, enerģētikas, naftas un gāzes kompleksu, rūpniecības un civilās būvniecības, kuģniecības un kuģu remonta nozares standartos.
Uz ražoto materiālu pamata ir izstrādātas pārklājumu kombinētās sistēmas metāla konstrukciju ilglaicīgai pretkorozijas aizsardzībai sabiedriskām ēkām un būvēm, kuras darbojas sarežģītos klimatiskos un korozijas apstākļos.
Izmēģinājumu rezultāti vadošajos Krievijas Valsts Būvniecības sistēmas institūtos parādīja, ka VMP pārklājumu sistēmas veiksmīgi aizvieto karstu cinkošanu „sāls miglas” apstākļos, un to kalpošanas termiņš mēreni aukstā un aukstā klimata rūpniecības atmosfērā sastāda vairāk nekā 15 gadus.
Vēl viens svarīgs VMP materiālu pielietojuma aspekts konstrukciju aizsardzībai masveida cilvēku atrašanās vietās ir ugunsdrošība. Ar cinku piepildīti pārklājumi pieder pie materiālu grupas, kas neizplata liesmu ap virsmu. Turklāt, var pielietot uguns aizsargkrāsas.
Iekštelpām, kur nav nopietnas korozijas iedarbības, tiek pielietota pārklājumu shēma, kas aizsargā pret koroziju un uguns iedarbību: ar cinku piepildīts gruntējums (CINEP, CINOTAN, CVES, CINOL) ar uguns aizsargkrāsu.
VMP pārklājumu sistēmas ir pielietojamās gan „jaunā” metāla krāsošanai, gan remontdarbiem. Materiālus vienādi viegli uzklāj gan rūpnīcas apstākļos, gan būvniecības laukumā. Optimālas shēmas izvēle, ieskaitot LKM marku, slāņu skaitu un kopējo pārklājuma biezumu, tiek veikta, ievērojot visas uzklāšanas un ekspluatācijas nosacījumu īpatnības, kā arī konkrētā klienta budžetu.
Pieņemt tehniski pareizu lēmumu, izvēloties aizsargpārklājumu, patērētājiem palīdz esošais VMP tehniskā atbalsta dienests.
Ar cinku piepildīto pārklājumu pielietojuma ekonomiskais efekts salīdzinājumā ar tradicionāliem laku un krāsu materiāliem ir acīmredzams. Tā kā pārklājumu sistēmām uz „aukstās” cinkošanas pamata piemīt 2-3 augstāks kalpošanas termiņš, pārklājuma ekspluatācijas vērtība, aprēķināta uz ekspluatācijas gadu skaitu, ir ievērojami mazāka. Lētāk ir jau sākotnēji kvalitatīvi un droši pasargāt konstrukcijas, nekā tērēt milzīgus līdzekļus defektu labošanai un remontam.
Tādejādi, VMP kombinēto pārklājumu pielietojums ir ne tikai ekonomiski izdevīgs, bet arī uzlabot ēku un būvju metāla konstrukciju tehnisko stāvokli un ekspluatācijas drošību.
VMP oficiālais pārstāvis Baltijā ir SIA „AB BALTIC”
